Pavasara atnākšana Latvijas autovadītājiem parasti saistās ne tikai ar sauli, bet arī ar bedrēm, kas sāk parādīties uz lielceļiem un pilsētu ielām. Tomēr šogad mūsu zinātnieki un uzņēmēji ir nākuši klajā ar ziņu, kas dod cerību uz labākiem ceļiem nākotnē.
Latvijā ir izstrādāts jauna veida asfalts, kas solās būt ne tikai videi draudzīgāks, bet arī daudz izturīgāks pret plaisāšanu. Šis izgudrojums varētu palīdzēt atrisināt mūžīgo problēmu ar ceļu seguma nolietošanos pēc ziemas sezonas, ziņo tv3.lv
Pārbaude reālos apstākļos uz šosejas
Jaunā asfalta recepte vairs nav tikai teorija vai laboratorijas pētījums. Lai pārliecinātos par tā izturību, uz Vidzemes šosejas jau pirms pusotra gada tika ieklāta testa josla. Šī ceļa daļa ikdienā tiek pakļauta milzīgai slodzei, jo to izmanto tūkstošiem automašīnu un smago kravas auto. Tāpat segumam ir jāiztur visi Latvijas mainīgie laikapstākļi – no svelmes vasarā līdz salam un atkusnim ziemā.
Šajā laikā Latvijas zinātnieku darbu ir rūpīgi vērtējuši arī ārvalstu kolēģi. Pētījuma rezultāti ir atzīti starptautiskā līmenī un publicēti autoritatīvā zinātniskajā žurnālā, kas apliecina metodes drošību un efektivitāti. Pusotrs gads uz reālas šosejas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu secināt – jaunais materiāls tiešām strādā.
Noslēpumainā sastāvdaļa no koksnes
Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Viktors Haritonovs skaidro, ka galvenā atšķirība slēpjas asfalta sastāvā. Jaunajā receptē tiek izmantots otrreizēji pārstrādāts vecais asfalts un īpaša viela – lignīns. Lignīns ir dabiska saistviela, ko iegūst no koksnes, un šajā gadījumā tas daļēji aizstāj bitumenu, ko parasti ražo no naftas produktiem.
Zinātnieki ir gandarīti, jo izdevies ne tikai radīt jaunu materiālu, bet dažos parametros pat pārspēt tradicionālo asfaltu. Tas nozīmē, ka ceļš, kura būvniecībā izmantots lignīns, varētu kalpot ilgāk un retāk prasīt remontu. Izmantojot dabas dotas vielas, tiek samazināta nepieciešamība pēc ķīmiskiem naftas produktiem, kas ir būtisks ieguvums dabai.
Ražošana neprasīs milzu ieguldījumus
Viens no lielākajiem šķēršļiem jaunām tehnoloģijām bieži vien ir dārga ražošanas ieviešana, taču šoreiz ir citādi. Ceļubūves uzņēmuma pārstāvis Rolands Īzaks norāda, ka jaunā bioasfalta ražošana ir pārsteidzoši vienkārša. Projektā saistvielai pievienoti 20% lignīna, un process ir viegli pielāgojams jau esošajām rūpnīcām.
Būvuzņēmējiem tas nozīmē, ka nav jāpērk jaunas, dārgas iekārtas vai pilnībā jāpārveido ražošanas cikls. Jaunā asfalta masa ir saderīga ar esošo tehniku, tāpēc tā ieviešana dzīvē varētu notikt diezgan strauji. Tas ir svarīgi, lai ekoloģiskais risinājums nekļūtu par pārlieku dārgu greznību, bet gan par reālu ikdienas materiālu.
Mazāka atkarība no naftas un tīrāka vide
Visā Eiropā ceļu būvētāji šobrīd meklē veidus, kā kļūt neatkarīgākiem no naftas produktiem un mazināt ietekmi uz vidi. Jaunais Latvijas bioasfalts lieliski iekļaujas šajā tendencē. CO2 emisiju ierobežošana mūsdienās ir kļuvusi par sava veida valūtu – uzņēmumi, kas strādā zaļāk, var iegūt finansiālas priekšrocības un pārdot savas kvotas citiem.
Zinātnieki ir nolēmuši šo jauno recepti padarīt pieejamu visiem. Tā tiks publicēta atvērtā piekļuvē, lai jebkurš ceļu būves uzņēmums varētu to izmantot savā darbā. Vidzemes šosejas piemērs skaidri parāda, ka šāds segums iztur gan smagas automašīnas, gan dabas kaprīzes. Tas varētu būt sākums jaunam standartam Latvijas ceļu būvē, padarot braukšanu patīkamāku un segumu – izturīgāku.
